Mamogrāfija ir piena dziedzeru rentgenizmeklējums, kas ļauj izmeklēt krūtis atšķirīgās pozīcijās, tādā veidā iegūstot pilnīgus datus par pacientes krūšu veselību. Mamogrāfija ir uzskatāma par vienu no efektīvākajām metodēm krūts vēža un citu krūts problēmu diagnostikā. Ar mamogrāfijas metodi ir iespējams diagnosticēt audzējus, kad tie vēl ir nelieli un nav jūtami. Sākumstadijā pastāv iespēja tos relatīvi viegli ārstēt, tādēļ ir ļoti svarīgi vēzi atklāt savlaicīgi.
Biežāk uzdotie jautājumi
- Mamogrāfija
- Kas jāzina pacientam nākot uz mamogrāfijas izmeklējumu?
MG pārbaudes laikā mamogrāfs saspiež krūti, lai iegūtu kvalitatīvu rentgena attēlu, tāpēc izmeklējums pacientam var radīt nelielu, īslaicīgu diskomfortu.
Mamogrāfijas izmeklējumu ir ieteicams veikt laikā no 5. līdz 10. menstruālā cikla dienai. Pacientēm ar krūšu implantiem neiesaka veikt mamogrāfijas izmeklējumu. Izmeklējums netiek veikts grūtniecības laikā.
-
- Datortomogrāfija
Datortomogrāfija ir plaši pieejama diagnostiskās radioloģijas izmeklēšanas metode, kurā, tāpat kā parastā rentgenogrāfijā, tiek izmantots rentgena starojums. DT atšķiras ar to, ka izmeklējuma laikā tiek iegūti vairāki ķermeņa daļu attēli šķērsgriezumā. Tiek veikta multiplanāra attēlu apstrāde (attēlu apstrāde vairākās plaknēs), iegūstot maksimālu informāciju par izmeklējamo ķermeņa daļu. Pie krūšu kurvja, vēdera dobuma un mazā iegurņa izmeklējumiem nepieciešams ievadīt vēnā kontrastvielu, tāpēc pirms izmeklējuma pacientam ir jānosaka kreatinīna līmeni asinīs un glomerulu filtrācijas ātrums jeb nieru funkcionalitāte, kas ir īpaši būtiski, jo vēnā ievadītā kontrastviela no organisma izdalās caur nierēm.
Kontrastviela mēdz radīt blaknes, par ko pacients tiek informēts. Kontrastviela netiek ievadīta pacientiem ar alerģiju pret jodu vai pacientiem, kuriem iepriekš ir bijusi alerģija uz šādu intravenozo kontrastvielu.
DT ir pieejama pacientiem ar metāliskiem implantiem, jo tiek izmantota specializēta programma, kas novērš implanta radīto attēla kropļojumu.
- Ko izmeklē ar datortomogrāfijas izmeklējumu?
- Galvu, galvas smadzenes;
- Deguna blakusdobumus;
- Krūšu kurvja orgānus;
- Vēdera dobuma un mazā iegurņa orgānus
- Mugurkaulāju.
DT ir neaizstājama politraumu izmeklējumos!
- Kas jāzina pacientam pirms veikt datortomogrāfijas izmeklējumu?
Pirms DT izmeklējuma, pacientam ir jānoņem visi metāla saturoši apģērba gabali vai rotājumi. Pirms izmeklējumiem, kuri ir saistīti ar kontrastvielas ievadīšanu vēnā, ieteicams neēst 3 – 4 stundas.
Veicot DT izmeklējumu, pacients tiek noguldīts uz speciāla galda, ap kuru izmeklēšanas laikā rotē rentgenspuldze. Izmeklēšana pacientam nav sāpīga un nepatīkama.
-
- Magnētiskā rezonanse
MR ir viena no precīzākajām diagnostikas metodēm, kas attēla iegūšanai izmanto magnētisko lauku un radiofrekvences viļņu impulsus. Ar MR palīdzību ir iespējams ne vien diagnosticēt pacienta centrālo nervu sistēmu, galvas un muguras smadzenes, kaulu un locītavu sistēmas, mīkstos audus un grūtnieces intrauterīno augli*, bet arī vizualizēt locītavu saites, skrimšļaudus, meniskus, un iegūt ļoti detalizētu un precīzu informāciju, ko nevar panākt ar citām metodēm.
Īpašu informāciju MR sniedz onkoloģijas pacientiem, veicot visa ķermeņa MR difūzijas skrīninga izmeklējumu*, kas ļauj noteikt pat vissīkākos perēkļus jebkurā organisma vietā, tādā veidā izslēdzot, konkretizējot vai apstiprinot diagnozi.* MR izmeklējumu grūtnieces intrauterīnajam auglim un visa ķermeņa MR difūzijas skrīninga izmeklējumu ir iespējams veikt tikai SIA “Vizuālā diagnostika” Magnētiskās rezonanses kabinetā Rīgā, Grebenščikova ielā 1 (SIA “Diagnostikas centrs” telpās).
- Kas jāzina pacientam pirms veikt magnētiskās rezonanses izmeklējumu?
MR ir pacienta veselībai pilnīgi nekaitīga izmeklēšanas metode, kas parasti nav pacientam sāpīga vai nepatīkama. Jutīgākiem pacientiem diskomfortu var izraisīt atrašanās iekārtas atvērumā vai iekārtas izraisītie trokšņi**. Izmeklējums tiek veikts no 20 minūtēm līdz pusotrai stundai, atkarībā no izmeklējamās ķermeņa daļas.
Pirms MR izmeklēšanas pacientam nav diētas ierobežojumu, ja nav norādīts citādāk. Pirms izmeklējuma, pacientam ir jānoņem visi metālu saturoši apģērba gabali un rotājumi, kā arī jāizņem no kabatām atslēgas, monētas un bankas kartes (magnēts neatgriezeniski sabojā to magnētisko josliņu), kā arī mobilos telefonus. Ja pacienta profesija ir saistīta ar metāla apstrādi, pirms izmeklējuma viņam par to jābrīdina ārstniecības iestādes personāls.
Sievietēm pirms izmeklējuma vēlams nelietot skropstu tušu, acu ēnas un matu laku, jo tas var traucēt kvalitatīva attēla iegūšanu.**SIA “Vizuālā diagnostika” filiālēs Rīgā ir pieejama MR iekārta ar palielinātu atvērumu, rūpējoties par pacientiem ar klaustrafobiskiem simptomiem un lieko svaru.
- Kad pacients nedrīkst veikt MR izmeklējumu?
MR izmeklējumu nedrīkst veikt pacienti ar:
- Metāla implantiem (skavas, mākslīgās vārstules, skrūves, plāksnes);
- Kardio stimulatoru;
- Sadzīves traumu rezultātā inkorporētiem svešķermeņiem (šķembām, lodēm u.c.);
- Grūtniecību līdz 12 grūtniecības nedēļai, izņemot pie vitālām indikācijām;
- Nekontaktējamu stāvokli, kam nepieciešama vispārējā narkoze.
-
- Doplerogrāfija
Doplerogrāfija ir asinsvadu izmeklēšana ar ultraskaņu, kuras laikā ar ultrasonogrāfijas iekārtu iegūst asinsvadu attēlus, reģistrē asins plūsmas virzienu un ātrumu. Doplerogrāfijas izmeklējums ļauj noteikt asinsvados radušās pārmaiņas un izvērtēt pacienta ārstēšanas rezultātus. Ar izmeklējuma palīdzību ārstam ir iespēja izmeklēt galvas un kakla asinsvadus, precīzi nosakot asinsrites traucējumus un to pakāpi.
- Kas jāzina pacientam pirms veikt doplerogrāfijas izmeklējumu?
Dodoties uz doplerogrāfijas izmeklējumu, īpaša sagatavošanās nav nepieciešama. Izmeklējums ir nesāpīgs un veselībai nekaitīgs, kā arī tam nav vecuma ierobežojuma.
-
- Ehokardiogrāfija
Ehokardiogrāfija ir sirds izmeklēšanas un diagnostikas metode, kuras pamatā ir sirds kustīgo struktūru ultraskaņas atstarojošo signālu reģistrācija. Izmeklējums ārstam sniedz iespēju noteikt pacienta sirds anatomisko struktūru, kambaru un priekškambaru izmērus, sirds sieniņu biezumu, izvērtēt sirds vārstuļu un sirds muskuļa funkcionālo stāvokli, kā arī noteikt rētu vai trombu esamību pēc sirds infarkta. EhoKG var noteikt sirds asins plūsmas ātrumu un virzienu, un palīdzēt noteikt tās novirzes no normas, kas pacientam ir bīstamas, bet ilgstoši neizraisa sūdzības.
Ir būtiski būt zinošam par sirds un asinsvadu slimību simptomiem un prast atpazīt dzīvībai bīstamas situācijas, lai saprastu, kad ir nepieciešams veikt sirds pārbaudi un kad nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.- Kādā situācijā būtu ieteicams veikt EhoKG izmeklējumu?
- Ja ir sāpes sirds apvidū;
- Ja ir paaugstināts asinsspiediens;
- Ja ir sūdzības par sirdsdarbības ritmu;
- Ja ir izmainīti sirds toņi vai izklausīts troksnis sirdī;
- Ja ir ģīboņi un/vai elpas trūkums;
- Ja ir paaugstināts holesterīna līmenis;
- Ja ir samazināts skābekļa daudzums asinīs vai arī āda un gļotāda ir zilganā nokrāsā;
- Ja ir lietoti ķīmijterapijas medikamenti vai citi medikamenti, kas ietekmē sirds funkcionētspēju;
- Ja ir nepieciešams izvērtēt sirds funkciju rādītājus pēc miokardīta un endokardīta (iekaisuma procesi sirdī).
- Kas jāzina pacientam pirms veikt EhoKG izmeklējumu?
EhoKG izmeklējums ir nesāpīgs un pilnīgi nekaitīgs pacienta veselībai (netiek izmantots jonizējošais starojums), to var veikt arī bērniem un grūtniecēm. Pacientam nav nepieciešama speciāla sagatavošanās. Izmeklējums ilgst 15 – 20 minūtes.
Izmeklējuma laikā pacientam ir jānoguļas uz kušetes uz muguras vai kreisā sāna, no drēbēm jāatbrīvo krūšu kurvis, kur tam novieto ar gēlu ieziestu uztvērēju, kurš ar ultraskaņas palīdzību veido kustīgus sirds attēlus ekrānā.
-
- Ultrasonogrāfija
Ultrasonogrāfija ir vizuālās diagnostikas izmeklējums, ar kura palīdzību ir iespējams noteikt orgānu un mīksto audu struktūru. USG attēla iegūšanai izmanto augstas frekvences skaņu viļņus jeb ultraskaņu, kas spēj atšķirīgi atstaroties no orgāniem un audiem. Ultrasonogrāfijas priekšrocība ir tās nekaitīgums, nesāpīgums un faktors, ka izmeklējumu iespējams veikt salīdzinoši ātri. Nekaitīguma dēļ to ir iespējams atkārtot neierobežotu skaitu reižu. USG izmeklējumi bez riska ir veicami arī grūtniecēm.
- Kas jāzina pacientam pirms veikt ultrasonogrāfijas izmeklējumu?
Pirms USG izmeklējuma pacientam ir ieteicams konsultēties ar ārstu. Pirms vēdera dobuma orgānu USG izmeklējuma vēlams 4 – 5 stundas neēst.
- Ko ir iespējams pārbaudīt ar USG izmeklējumu?
- Vēdera dobuma orgānus, t..sk. nieres un urīnceļus;
- Vairogdziedzeri;
- Kakla limfmezglus un siekalu dziedzerus;
- Piena dziedzerus;
- Muskuļus un locītavas;
- Mazā iegurņa orgānus (priekšdziedzerus vīriešiem un sieviešu reproduktīvos orgānus - dzemdi, olnīcas);
- Augļa izmeklēšana grūtniecēm.
-
- Holtera monitorēšana
Holtera monitorēšana ir 18 līdz 24 stundu EKG pieraksts, kas tiek veikts, lai novērtētu pacienta sirds ritma traucējumus. Izmeklējums tiek veikts gan gados jauniem pacientiem, kuriem var būt sūdzības par periodiski ātru pulsu, gan arī gados vecākiem pacientiem ar sirds slimību vēsturi (palīdz noteikt stenokardijas gadījumus, kā arī vienlaikus atklāt asimptomātiskās išēmijas epizodes). Izmeklējums var būt noderīgs arī gadījumos, ja pacients sūdzas par galvas reiboni vai ģīboni. Šādos gadījumos 18 – 24 stundu elektrokardiogrāfijas pieraksts palīdz atšķirt sirds ritma pataloģiju no galvas smadzeņu apasiņošanas traucējumiem.
- Kā notiek Holtera monitorēšana?
Lai veiktu monitorēšanu, pacientam pie krūtīm tiek piestiprināti elektrodi, kurus saslēdz ar nelielu EKG pieraksta iekārtu. Monitorēšanas laikā pacients veic atzīmes par pašsajūtu un novērotajiem simptomiem, kas parādās fizisku aktivitāšu rezultātā. Veiktie novērojumi sniedz ārstam iespēju analizēt iegūtos datus un noteikt sirdsdarbības ritma traucējumus vai citas sirds slimības.
Elektrodi un EKG pieraksta iekārta ir ērti piestiprināma zem apģērba un ir viegli lietojama, netraucējot pacienta ikdienas aktivitātēm.
- Kas jāzina pacientam pirms veikt Holtera monitorēšanu?
Pirms Holtera monitorēšanas nav nepieciešama speciāla sagatavošanas, tomēr pirms monitorēšanas uzsākšanas un tās laikā, pacientam nav ieteicams lietot kafiju, alkoholiskos dzērienus vai izsmēķēt lielu daudzumu cigarešu, jo tas var ietekmēt pacienta sirds darbību monitorēšanas laikā, kā rezultātā izmeklējuma rezultāti var tikt neprecīzi interpretēti.
-
- Elektrokardiogrāfija
Elektrokardiogrāfija ir diagnostikas izmeklējums, kurā tiek reģistrēts un grafiski attēlots sirds elektriskais potenciāls, kas rodas sirds darbības laikā. EKG pierakts sniedz ārstam iespēju iegūt nozīmīgu informāciju par pacienta sirds darbības ritma traucējumiem, novērtēt sirds muskuļa trofikas stāvokli utt..
- Kā norisinās EKG izmeklējums?
EKG izmeklējums miera stāvoklī tiek veikts ar digitālu iekārtu, kas ļauj ātri un ērti veikt sirds funkcionālā stāvokļa pārbaudi, elektroniski to apskatīt un arhivēt. Iespējams, pēc ārsta norādēm, uz brīdi pacientam var būt jāaiztur elpa.
Pirms EKG veikšanas nav nepieciešama speciāla sagatavošanas, tomēr pirms izmeklējuma, pacientam nav ieteicams lietot kafiju, alkoholiskos dzērienus vai izsmēķēt lielu daudzumu cigarešu, jo tas var ietekmēt pacienta sirds darbību izmeklējuma laikā, kā rezultātā izmeklējuma rezultāti var tikt neprecīzi interpretēti.
Izmeklēšanas procedūra ir nesāpīga un veselībai nekaitīga, tai nav vecuma ierobežojuma. Izmeklējumu var veikt arī bērni, grūtnieces, barojošās māmiņas un jaundzimušie.
- Kādos gadījumos pacientam būtu ieteicams veikt EKG izmeklējumu?
- Profilaktiska EKG un skrīninga EKG sirds asinsvadu sistēmas pataloģijas atklāšanai;
- Pacientam ir novērojamas sāpes sirds apvidū un/vai elpas trūkums;
- Pacientam ir sūdzības par sirds aritmiju, sirdsklauvēm;
- Pirms jebkuras ķirurģiskas operācijas un citas medicīniskas iejaukšanas;
- Citu orgānu slimības, kas var komplicēties ar sirds un asinsvadu slimībām;
- Arodizmeklējums augsta riska profesiju pārstāvjiem.
-
- Rentgenogrāfija
Rentgenogrāfija ir diagnostikas metode, kurā, izmantojot rentgena spuldzes radīto starojumu, tiek iegūti izmeklējamās ķermeņa daļas attēli jeb rentgenogramma. Ar rentgenogrāfijas izmeklējuma palīdzību ir iespēja izmeklēt galvaskausa un sejas kaulus; mugurkaula kakla, krūšu un jostas daļas kaulus, astes kaulu, iegurņa kaulu, kāju un roku kaulus, kā arī ir iespējas redzēt krūšu kurvja orgānus.
- Kas jāzina pacientam pirms veikt rentgenogrāfijas izmeklējumu?
Dodoties uz rentgenogrāfijas izmeklējumu īpaša sagatavošanās nav nepieciešama. Izmeklēšanas procedūra ir nesāpīga un veselībai nekaitīga, tai nav vecuma ierobežojuma.
-
