SIA “Vizuālā diagnostika” nodrošina datortomogrāfijas (DT) izmeklējumus, izmantojot Siemens, Canon Medical Systems un GE Healthcare datortomogrāfus, kas pacientiem piedāvā izteikti kvalitatīvu attēlu pārskata, salīdzināšanas un apstrādes metodes.
Datortomogrāfija ir plaši pieejama diagnostiskās radioloģijas izmeklēšanas metode, kurā, tāpat kā parastā rentgenogrāfijā, tiek izmantots rentgena starojums. DT atšķiras ar to, ka izmeklējuma laikā tiek iegūti vairāki ķermeņa daļu attēli šķērsgriezumā. Tiek veikta multiplanāra attēlu apstrāde (attēlu apstrāde vairākās plaknēs), iegūstot maksimālu informāciju par izmeklējamo ķermeņa daļu. Pie krūšu kurvja, vēdera dobuma un mazā iegurņa izmeklējumiem nepieciešams ievadīt vēnā kontrastvielu, tāpēc pirms izmeklējuma pacientam ir jānosaka kreatinīna līmeni asinīs un glomerulu filtrācijas ātrums jeb nieru funkcionalitāte, kas ir īpaši būtiski, jo vēnā ievadītā kontrastviela no organisma izdalās caur nierēm.
Kontrastviela mēdz radīt blaknes, par ko pacients tiek informēts. Kontrastviela netiek ievadīta pacientiem ar alerģiju pret jodu vai pacientiem, kuriem iepriekš ir bijusi alerģija uz šādu intravenozo kontrastvielu.
DT ir pieejama pacientiem ar metāliskiem implantiem, jo tiek izmantota specializēta programma, kas novērš implanta radīto attēla kropļojumu.
- Ko izmeklē ar datortomogrāfijas izmeklējumu?
- Galvu, galvas smadzenes;
- Deguna blakusdobumus;
- Krūšu kurvja orgānus;
- Vēdera dobuma un mazā iegurņa orgānus
- Mugurkaulāju.
DT ir neaizstājama politraumu izmeklējumos!
- Kas jāzina pacientam pirms veikt datortomogrāfijas izmeklējumu?
INFORMĀCIJA PACIENTAM PAR DATORTOMOGRĀFIJAS IZMEKLĒJUMU AR KONTRASTVIELAS IEVADI
Šī informācija palīdzēs Jums saprast izmeklējuma norisi, sagatavošanos un iespējamos riskus.
Mūsu mērķis ir nodrošināt drošu un kvalitatīvu izmeklējumu.
1. Kas ir datortomogrāfija?
Datortomogrāfija ir izmeklējuma metode, kurā ar rentgenstarojuma un datorapstrādes palīdzību tiek iegūti detalizēti ķermeņa attēli. Daudzos gadījumos precīzai diagnozei nepieciešama kontrastvielas ievadīšana.
2. Kāpēc nepieciešama kontrastviela?
Kontrastviela ir jodu saturošs šķīdums, kas palīdz:
labāk attēlot orgānus un asinsvadus,
noteikt iekaisuma perēkļus, audzējus un citas izmaiņas,
novērtēt asinsriti un orgānu darbību.
Kontrastviela būtiski uzlabo diagnostikas precizitāti un parasti ir droša.
3. Sagatavošanās izmeklējumam
3.1. Nepieciešamās analīzes
Lai droši ievadītu kontrastvielu, nepieciešami aktuāli asins analīžu rezultāti:
seruma kreatinīna koncentrācija,
glomerulu filtrācijas ātrums.
Analīzēm vēlams jābūt veiktām pēdējo trīsdesmit dienu laikā, bet ne vecākām kā 3 mēneši.
3.2. Pirms ierašanās uz izmeklējumu
Parasti nav nepieciešams īpašs uztura ierobežojums, bet vēlams neēst 2h-4h tieši pirms izmeklējuma,
Medikamenti jālieto kā parasti, ja ārsts nav norādījis citādi,
Līdzi ņemiet iepriekšējos izmeklējumus, ja tādi ir.
3.3. Informācija, kas jāsniedz medicīnas personālam
Lūdzu informējiet, ja Jums ir:
alerģijas (īpaši pret kontrastvielām vai jodu),
astma,
sirds vai nieru slimības,
cukura diabēts (īpaši, ja lietojat metformīnu),
vairogdziedzera slimības,
iepriekšējas reakcijas uz kontrastvielu,
grūtniecība vai tās iespējamība,
zīdīšana.
Lūdzam norādīt arī savu augumu un ķermeņa masu anketā.
4. Īpaši piesardzības gadījumi
4.1. Cukura diabēts
Ja lietojat metformīnu, informējiet personālu. Dažkārt nepieciešama īslaicīga tā lietošanas pārtraukšana.
4.2. Nieru slimības
Nieru darbības traucējumi var ietekmēt kontrastvielas izvadīšanos. Ārsts izvērtēs riskus.
4.3. Grūtniecība un zīdīšana
Ja pastāv grūtniecības iespējamība, informējiet personālu.
Zīdīšanu parasti nav nepieciešams pārtraukt.
5. Kā notiek kontrastvielas ievadīšana?
Kontrastvielu parasti ievada rokas vēnā ar automātisku injekcijas ierīci.
Parastais daudzums ir no piecdesmit līdz simt piecdesmit mililitriem.
Dažiem izmeklējumiem nepieciešams izdzert ūdeni vai kontrastvielas šķīdumu.
6. Sajūtas izmeklējuma laikā!
Iespējamas īslaicīgas, nekaitīgas sajūtas:
siltuma vilnis visā ķermenī,
metāliska garša mutē,
viegla slikta dūša,
spiediena sajūta injekcijas vietā.
Tās parasti pāriet dažu minūšu laikā.
7. Iespējamās blakusparādības un riski
Nopietnas reakcijas ir ļoti retas, taču ir svarīgi zināt iespējamās pazīmes.
7.1. Agrīnas reakcijas (pirmajā stundā)
galvassāpes, slikta dūša, vemšana,
ādas apsārtums, nieze, nātrene,
sejas, mēles vai rīkles tūska,
elpas trūkums, klepus, iesnas,
reibonis vai tirpšana,
ļoti reti – smaga alerģiska reakcija.
Ja parādās kāds no šiem simptomiem, nekavējoties informējiet personālu.
7.2. Vēlīnas reakcijas (pēc vairākām stundām vai dienām)
izsitumi, nātrene, tūska,
locītavu sāpes, drudzis, drebuļi,
reti – nieru darbības pasliktināšanās.
Ja simptomi parādās pēc izmeklējuma, vērsieties tuvākajā medicīnas iestādē.
Ja rodas elpas trūkums vai kakla tūska, izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību.
8. Rekomendācijas pēc izmeklējuma
Lai palīdzētu organismam izvadīt kontrastvielu:
nākamajās divās dienās ieteicams dzert vismaz divus litrus šķidruma dienā, ja ārsts nav norādījis citādi.
Ja rodas jautājumi vai satraukums par pašsajūtu, sazinieties ar savu ārstējošo ārstu.
PACIENTA APLIECINĀJUMS UN PIEKRIŠANA
Ar savu parakstu anketā apliecinu, ka:
Esmu saņēmis un sapratis informāciju par datortomogrāfijas izmeklējumu ar kontrastvielas ievadi, tā norisi, riskiem un alternatīvām.
Man ir izskaidrotas tiesības atteikties no izmeklējuma vai tā daļas.
Esmu uzdevis visus mani interesējošos jautājumus un saņēmis skaidras atbildes.
Piekrītu veikt datortomogrāfijas izmeklējumu ar kontrastvielas ievadi.
