INFORMĀCIJA PERSONĀM REPRODUKTĪVĀ VECUMĀ PAR IZMEKLĒJUMIEM, KUROS TIEK IZMANTOTS JONIZĒJOŠAIS STAROJUMS

INFORMĀCIJA PERSONĀM REPRODUKTĪVĀ VECUMĀ PAR IZMEKLĒJUMIEM, KUROS TIEK IZMANTOTS JONIZĒJOŠAIS STAROJUMS

Šī informācija ir paredzēta visām personām reproduktīvā vecumā, kurām tiek plānots izmeklējums ar jonizējošo starojumu. Mērķis ir nodrošināt drošu, pamatotu un medicīniski nepieciešamu izmeklējumu, vienlaikus pasargājot Jūs un iespējamu grūtniecību.

1. Kas ir jonizējošais starojums?

Jonizējošais starojums ir enerģijas veids, ko izmanto medicīnā, lai iegūtu attēlus un diagnosticētu slimības. Tas spēj ietekmēt organisma audus, tāpēc izmeklējumi tiek veikti tikai tad, ja ieguvums ir lielāks par iespējamo risku. Starojuma deva tiek mērīta milizīvertos (mSv).

2. Kāpēc personām reproduktīvā vecumā nepieciešama īpaša piesardzība?

  • Grūtniecības agrīnajā periodā auglis ir īpaši jutīgs pret starojumu. 

  • Dažkārt grūtniecība var nebūt vēl apstiprināta vai zināma.

  • Ja pastāv iespēja, ka varētu būt grūtniecība, par to jāinformē medicīnas personāls.

  • Ja menstruācijas kavējas vai pastāv šaubas, izmeklējums var tikt pārcelts vai aizstāts ar metodi bez starojuma (ultrasonogrāfiju vai magnētisko rezonansi).

  • Šī piesardzība attiecas uz visām personām, kurām pastāv iespēja iestāties grūtniecībai, neatkarīgi no dzimuma identitātes. 

3. Kāpēc vairs neizmanto svina aizsarglīdzekļus?

Saskaņā ar jaunākajām starptautiskajām vadlīnijām: 

  • svina priekšauti nepasargā no iekšējā izkliedētā starojuma,

  • tie var traucēt attēla kvalitāti,

  • tie var palielināt starojuma devu, jo iekārta automātiski palielina jaudu, lai kompensētu aizsegto zonu.

Mūsdienu radioloģijā tiek izmantots princips: “Labākā aizsardzība ir pēc iespējas zemāka starojuma deva un precīza tehnika, nevis svina priekšauts.”

4. Kāpēc svarīgi izvairīties no nepamatotiem izmeklējumiem

  • Jonizējošais starojums uzkrājas dzīves laikā (kumulatīvā deva).

  • Katra papildu deva palielina kopējo slodzi.

  • Nepamatoti izmeklējumi var radīt nevajadzīgu risku, īpaši reproduktīvā vecumā.

  • Izmeklējums tiek veikts tikai tad, ja tas ir medicīniski nepieciešams un sniedz būtisku informāciju diagnozei. 

5. Fona starojums un salīdzinājums ar izmeklējumiem

Vidējā dabiskā starojuma deva Latvijā gadā ir 2–3 mSv. 

 

Aptuvenas diagnostikas devas: 


 

Rentgenogrāfija

  • Krūškurvja rentgens: 0,02 mSv (3 dienas fona starojuma)

  • Vēdera rentgens: 0,7 mSv (4 mēneši)

  • Mugurkaula kakla daļa: 0,2–0,5 mSv (2–6 nedēļas)

  • Mugurkaula krūšu daļa: 1–2 mSv (6–12 mēneši)

  • Mugurkaula jostas daļa: 1,5–3 mSv (9–18 mēneši)

  • Zobu panorāmas rentgens: 0,01 mSv (1–2 dienas)

Mamogrāfija

  • Mamogrāfija: 0,4 mSv (7 nedēļas)

Datortomogrāfija

  • Galvas datortomogrāfija: 2 mSv (8 mēneši)

  • Krūškurvja datortomogrāfija: 6–7 mSv (2 gadi)

  • Vēdera un iegurņa datortomogrāfija: 8–10 mSv (2,5–3 gadi)

  • Sirds datortomogrāfija: 12–15 mSv (4–5 gadi)

DEXA

  • Kaulu blīvuma mērījums: 0,001 mSv (mazāk nekā 1 diena)

Devas var atšķirties atkarībā no iekārtas, pacienta ķermeņa uzbūves un izmeklējuma protokola.


 

6. Izmeklējumu veidi un īss skaidrojums

 

Rentgenogrāfija — ātrs izmeklējums kaulu, plaušu un locītavu izvērtēšanai. Deva zema. 

Mamogrāfija — krūts dziedzeru izmeklējums audzēju agrīnai atklāšanai. Deva zema. 

Datortomogrāfija — detalizēti šķērsgriezuma attēli. Deva augstāka, bet izmeklējums ļoti informatīvs. 

DEXA — osteoporozes diagnostika ar ļoti zemu devu. Grūtniecības laikā neveic.

 

7. Iespējamie riski

 

Īstermiņa riski: parasti nav jūtamu blakusparādību.

lgtermiņa riski: neliels audzēju riska pieaugums, kas atkarīgs no kopējās dzīves laikā saņemtās devas. Personas reproduktīvā vecumā ir jutīgākas pret starojumu.

 

8. Grūtniecība un jonizējošais starojums

  • Grūtniecības agrīnajā periodā augļa šūnas ir īpaši jutīgas.

  • Ja pastāv jebkāda grūtniecības iespējamība, par to jāinformē medicīnas personāls.

  • Ja menstruācijas kavējas, izmeklējums var tikt pārcelts vai aizstāts ar metodi bez starojuma.

  • Izmeklējumi ar starojumu grūtniecības laikā tiek veikti tikai neatliekamos gadījumos.

  • DEXA, mamogrāfiju un datortomogrāfiju iegurnim grūtniecības laikā neveic.

  • Izmeklējumi krūškurvim vai ekstremitātēm parasti rada ļoti zemu risku auglim, taču lēmumu pieņem ārsts.

Šī sadaļa attiecas uz visām personām, kurām pastāv iespēja iestāties grūtniecībai, neatkarīgi no dzimuma identitātes.

9. Kā tiek nodrošināta Jūsu drošība?

  • Izmeklējums tiek veikts tikai tad, ja tas ir medicīniski pamatots.

  • Tiek izmantota pēc iespējas zemāka starojuma deva.

  • Netiek izmantoti svina aizsarglīdzekļi, jo tie var palielināt devu un pasliktināt attēla kvalitāti.

  • Tiek izvērtēti iepriekšējie izmeklējumi, lai izvairītos no atkārtošanās.

  • Tiek ievērotas starptautiskās drošības vadlīnijas.

10. Pacienta apliecinājums

Aizpildāms atsevišķā anketā pirms izmeklējuma.