INFORMĀCIJA PAR MAGNĒTISKĀS REZONANSES (MR) IZMEKLĒJUMU

Magnētiskā rezonanse (MR) ir moderna, ļoti detalizēta attēldiagnostikas metode, kas izmanto spēcīgu magnētisko lauku un radioviļņus, lai iegūtu augstas izšķirtspējas attēlus. MR neizmanto jonizējošo starojumu, tāpēc tā ir droša un piemērota plašam pacientu lokam. Latvijā MR iekārtas ir slēgta tipa, un izmeklējuma laikā pacients atrodas cilindriskā tunelī.

1. Kāpēc veic MR izmeklējumu?

MR izmanto, lai:

• izvērtētu smadzeņu, muguras smadzeņu un nervu sistēmas stāvokli,

• izmeklētu locītavas, muskuļus un saites,

• izvērtētu mugurkaula disku un nervu saknīšu izmaiņas, 

• diagnosticētu audzējus, iekaisumus vai asinsrites traucējumus,

• izvērtētu iekšējos orgānus (aknas, nieres, aizkuņģa dziedzeris, iegurni),

• sekotu līdzi ārstēšanas efektivitātei.

MR ir īpaši noderīga, ja nepieciešama ļoti detalizēta mīksto audu vizualizācija.

2. Kā notiek MR izmeklējums?

Izmeklējums ilgst 20–45 minūtes, atkarībā no zonas.

• Jums lūgs noņemt visus metāla priekšmetus (rotaslietas, pulksteni, dzirdes aparātu, pīrsingus, matu sprādzes).

• Jūs apgulsieties uz galda, kas lēni iebrauks MR iekārtā.

• Izmeklējuma laikā jāguļ pilnīgi nekustīgi, lai attēli būtu skaidri.

• Nedrīkst krustot rokas vai kājas, jo magnētiskais lauks var izraisīt tirpšanu, elektriskas sajūtas vai nervu kairinājumu.

• Iekārta izdala skaļus ritmiskus trokšņus — tas ir normāli. Tiks piedāvātas austiņas vai ausu aizbāžņi.

• Izmeklējums ir nesāpīgs, bet var būt neparasta sajūta atrasties šaurākā telpā.

   

3. Kādas sajūtas var rasties izmeklējuma laikā?

• skaļi, ritmiski klauvējieni un dūkoņa,

• neliels siltums izmeklējamajā zonā (normāli),

• tirpšana, ja ekstremitātes ir sakrustotas,

• nepieciešamība gulēt nekustīgi,

• iespējams diskomforts klaustrofobijas gadījumā.

Ja Jums ir bailes no slēgtām telpām, informējiet personālu — ir pieejami risinājumi (komunikācija, īsi pārtraukumi, nomierinoša elpošana).

4. MR drošība un magnētiskā lauka ietekme

MR izmanto ļoti spēcīgu magnētisko lauku, tāpēc īpaši svarīgi informēt personālu, ja Jums ir:

• metāla implanti, skrūves, stieples, plāksnes,

• locītavu endoprotezes,

• sirds elektrokardiostimulators vai defibrilators,

• neirostimulators,

• insulīna pumpis,

• metāla šķembas ķermenī (īpaši acīs),

• metāla fragmenti pēc traumām vai operācijām,

• tetovējumi ar metālisku pigmentu.

Ļoti svarīgi: Ja Jūs strādājat metālapstrādē (slīpēšana, metināšana, urbšana), pastāv risks, ka acīs vai ādā var būt mikroskopiskas metāla šķembas. Par to obligāti jāinformē personāls, jo magnētiskais lauks var tās pārvietot un radīt traumu.

Daudzi mūsdienu implanti ir MR droši, bet to nepieciešams pārbaudīt pirms izmeklējuma.

5. MR un grūtniecība

MR neizmanto starojumu, tāpēc to var veikt grūtniecības laikā, ja tas ir medicīniski nepieciešams.

• MR bez kontrastvielas tiek uzskatīta par drošu arī grūtniecēm.

• Ja pastāv grūtniecības iespējamība, par to jāinformē personāls.

MR AR KONTRASTVIELU

Dažos gadījumos MR izmeklējumam nepieciešama kontrastvielas ievade, lai iegūtu precīzāku informāciju par orgānu struktūru, asinsriti un patoloģiskām izmaiņām.

6. Kāpēc izmanto kontrastvielu?

Kontrastviela palīdz:

• izcelt audzējus, iekaisumus, rētaudus,

• novērtēt asinsriti un asinsvadu izmaiņas, 

• precīzāk noteikt patoloģijas apmēru,

• iegūt informāciju, ko bez kontrastvielas iegūt nav iespējams.

   

7. Kas jāzina pirms kontrastvielas ievades?

• Nepieciešami asins analīžu rezultāti par kreatinīnu un GFĀ, vēlams ne vecākas kā 30 dienas, bet pie labiem analīžu rezultātiem ne vecākas kā 3 mēneši pirms izmeklējuma, lai izvērtētu nieru darbību.

• Kontrastvielu parasti ievada rokas vēnā.

• Parasti ievadītais daudzums ir 5–15 ml, atkarībā no izmeklējuma veida.

• Pirms izmeklējuma pacientam jāsniedz informācija par savu veselības stāvokli, svaru un augumu.

   

8. Iespējamās reakcijas uz kontrastvielu

MR kontrastvielas (gadolīnija savienojumi) parasti ir labi panesamas, un nopietnas reakcijas ir ļoti retas.

Tūlītējās reakcijas (1 stundas laikā)

• galvassāpes, slikta dūša, vemšana, caureja,

• sejas, mēles vai rīkles tūska,

• klepus, šķavas, apgrūtināta rīšana,

• acu apsārtums, plakstiņu tūska,

• karstuma viļņi, nieze, ādas apsārtums,

• reibonis, tirpšana,

• nātrene, apgrūtināta elpošana,

• ļoti reti — smaga alerģiska reakcija (šoks).

Vēlīnas reakcijas (pēc vairākām stundām vai dienām)

• izsitumi, nātrene, tūska,

• ādas un gļotādu reakcijas,

• locītavu sāpes, trīce, nemiers,

• drudzis, drebuļi,

• ļoti reti — akūta nieru mazspēja.

Nekavējoties jāinformē personāls, ja parādās elpas trūkums, mēles vai kakla tūska, izteikta nātrene vai reibonis.

9. Ko darīt pēc kontrastvielas ievades?

• Nākamajās 2 dienās ieteicams dzert vismaz 2 litrus šķidruma, lai kontrastviela ātrāk izvadītos.

• Ja pēc izmeklējuma rodas satraucoši simptomi, jāsazinās ar savu ārstu vai jāgriežas tuvākajā medicīnas iestādē.

   

10. Ko sagaidīt pēc MR izmeklējuma?

• Varat nekavējoties atgriezties ikdienas aktivitātēs.

• Nav nepieciešami ierobežojumi.

• Rezultāti parasti ir pieejami dažu dienu laikā.

   

11. Sagatavošanās MR izmeklējumam

• Noņemiet visas metāla lietas (rotaslietas, pulksteni, matu sprādzes, dzirdes aparātu, pīrsingus).

• Informējiet personālu par implantiem, svešķermeņiem, traumām un darba vidi, īpaši ja strādājat ar metālu.

• Lietojiet ēdienu un dzērienus kā parasti, bet ja Jums paredzēts izmeklējums vēdera dobumam vai izmeklējums ar kontrastvielu, lūdzu neēdiet 2-4h pirms izmeklējuma.

• Izmeklējuma laikā nekrustojiet rokas un kājas.

• Ja Jums ir klaustrofobija, informējiet personālu pirms izmeklējuma.