VESELA SIRDS.

bilde

Ikviens no mums vēlas nodzīvot ilgu un laimīgu dzīvi, nesaskaroties ar veselības traucējumiem. Tāpat, ikviens no mums ir dzirdējis stāstus par pēkšņi, no dzīves agri vai pāragri aizgājušu cilvēku, kur nāves iemesls ir saistīts ar sirds vai asinsvadu saslimšanu, un uzdevis sev jautājumu - vai šādu iznākumu varēja iepriekš paredzēt un novērst, vai tas pats var skart arī mani un manus tuviniekus, vai ir kādas pazīmes, kas var liecināt vai varbūt jau liecina  par man draudošu risku? Vislabāk ir šos jautājumus pārrunāt ar ģimenes ārstu vai kardiologu, lai izvērtētu, kādi soļi turpmākā rīcībā ir mērķtiecīgi un pamatoti. 


Jēdzienu  “vesela sirds”  būtībā veido 3 pamatelementi - 1. sirds kā pareizi būvēts un pareizi funkcionējošs sūknis, 2.  pareizi veidota un funkcionējoša sirds “elektriskā fabrika”, kas nepieļauj dzīvībai bīstamus sirds ritma traucējumus un 3. nenosprostoti sirds asinsvadi, kas nodrošina atbilstošu asins apgādi sirds muskulim jebkurā situācijā. Mūsdienās, pirmā informācija par sirdi tiek iegūta jau pirms dzimšanas, proti, topošajai māmiņai, esot grūtniecības uzskaitē, tiek veikta augļa ultrasonogrāfija, kur tiek izvērtēta arī augļa sirds uzbūve un funkcija. Ja ginekologam, kas specializējies augļa sonogrāfijā, rodas aizdomas par iespējamu sirds anomāliju, topošā māmiņa tiek nosūtīta pie bērnu kardiologa, kas veic vēl pasaulē nenākušā bērniņa sirds ultrasonogrāfiju. Ja apstiprinās aizdomas un tiek konstatēta sirdskaite, tad būtībā bērniņš bērnu kardiologa uzraudzībā ir jau pirms dzimšanas un attiecīgi jau savlaicīgi tiek plānota tālākā rīcības taktika. 


Ja pediatram vai ģimenes ārstam, kas bērnu pastiprināti uzrauga pirmajā dzīves gadā, nav aizdomu par iespējamu problēmu, ja bērns aug, attīstās un iztur fizisku slodzi vecumam atbilstoši, tad nākamā reize, kad būtu vērts veikt elektrokardiogrāfijas un ehokardiogrāfijas izmeklējumu,  ir uzsākot skolas gaitas, it īpaši, ja ir paredzēta pastiprināta fiziskā slodze sporta nodarbībās. Šo izmeklējumu mērķis ir izslēgt tādas iedzimtas īpatnības sirds elektrības vadīšanas sistēmā un pašā sirds muskuļa, un ar to saistīto lielo asinsvadu uzbūvē, kas nav tik nozīmīgas, lai izpaustos pirmajos dzīves gados, bet var prasīt specifisku uzraudzības vai ārstēšanas taktiku turpmāk. Optimāli šos pašus izmeklējumu ir vērts atkārtot pusaudžu gados, straujas augšanas periodā, brīdī, kad uzskatām, ka sirds jau ir izaugusi izmēros un funkcijā līdz tādai, kādai tai paredzēts kalpot visu mūžu.  


Ja līdz pieauguša cilvēka vecumam vairumā gadījumu problēmas var sagādāt pirmie divi no iepriekš minētajiem pamatelementiem (t.i. sirds uzbūve un sirds elektrība ), tad turpmākajos dzīves gados, sākot jau no 40 gadu vecuma, un arvien biežāk arī agrākā vecumā, aktuāls kļūst jautājums par sirds asinsvadu stāvokli. Par šo tēmu, šķiet, ir runāts daudz un apnicīgi, tomēr vēl joprojām turpinās ikdienas stāsti, kur uzņemšanas nodaļā ieved gados jaunu cilvēku (piemēram, vīrieti ap 40 vai sievieti ap 50 gadiem), kam vēl pirms stundas šķita, ka dzīve ir izdevusies, nekas nekur nesāp un pie ārsta pēdējo reizi būts pirms 20 gadiem, bet pēkšņi, kā zibens no skaidrām debesīm, cilvēku ir piemeklējis infarkts. Ievešana uzņemšanas nodaļā ir labākais scenārijs, diemžēl ir pacienti, kas dēļ procesa plašuma un strauji progresējošām komplikācijām līdz slimnīcai neizdzīvo. Ar šo vārdu “miokarda infarkts” mēs saprotam sirds muskuļa bojāeju sakarā ar pēkšņi pārtrauktu asins apgādi pa apasiņojošo t.i. skābekli piegādājošu sirds artēriju. Lai arī šī katastrofa nereti notiek pēkšņi bez priekšvēstnešiem, tā nenotika no zila gaisa un tukšā vietā. Lai asinsvads tiktu nosprostots, vairumā gadījumu ir jānotiek divām lietām - asinsvada iekšējā sieniņā jābūt holesterīna pangai jeb iekaisīgai plātnītei, kas tur ir izveidojusies un augusi pakāpeniski (nesāpot un cilvēkam dzīvi netraucējot), līdz kādā nelaimīgā brīdī šī plātnīte plīst un pie plīsušās plātnītes automātiski izveidojas asins receklis jeb trombs - otrais komponents katastrofas attīstībā. Vissmagākās sekas un visplašākā sirds muskuļa bojāeja ir, ja pie plīsušās plātnītes izveidotais trombs pilnībā pārtrauc plūsmu kādā no galveno lielo artēriju sākumposmiem - šajā situācijā, pat ja līdzcilvēku reakcija un sekojoša medicīniskā palīdzība ir visātrākā, diemžēl ievērojama daļa no sirds muskuļa ir neatgriezeniski zudusi un turpmākais mūžs jāpavada kā sirds mazspējas pacientam. Lai gan mūsdienu kardioloģija arī šādos gadījumos var nodrošināt kompleksu pieeju dzīvildzes un dzīves kvalitātes nodrošināšanai,  katrs piekritīs, ka labāk šai pacientu kategorijā nemaz nenonākt.

 Lai atbildētu uz jautājumu – vai konkrēti man var draudēt šis scenārijs - jāsaprot, ka šī plīst gatavā plātnīte asinsvadā neveidojas tāpat vien, ir jābūt provocējošiem faktoriem, kas pie tā noved. Un šie faktori ir - augsts holesterīna līmenis (kas var būt ne tikai neveselīga ēšanas un mazkustīga dzīvesveida rezultāts, bet arī iedzimti holesterīna vielmaiņas traucējumi, kur augstā holesterīna koncentrācija asinsritē ir jau no bērnības), cukura diabēts, augsts asinsspiediens, smēķēšana -  faktori, kas ir ietekmējami, kā arī neietekmējamās lietas – vīriešu dzimums, nelabvēlīga iedzimtība. Protams, bēdīgā iznākuma iespējamība ir lielāka, ja šie faktori pastāv vairāki vienlaikus vai kāds no tiem ir īpaši izteikts. Tātad tas, ko iespējams darīt preventīvi - apzināt un precizēt šo faktoru klātbūtni un kopā ar ārstu izstrādāt taktiku kādā mēs maksimāli iedarbojamies uz katru no tiem (izvērtējot katru konkrēto situāciju ārstam jāizvērtē vai un kādi papildus izmeklējumi ir nepieciešami, kā kuru no faktoriem koriģēsim, vai nepieciešama medikamentoza terapija ). Daļai pacientu tas var šķist lieki un pat pārspīlēti (jo nekas taču nesāp), bet jānorāda, kad tad, kad sāpēs, būs jau par vēlu. 

Rakstu sagatavojusi SIA "Vizuālā diagnostika" kardioloģe Vita Šaripo.